Žāvētāja attīstības process

Kopš seniem laikiem cilvēki ir pieraduši žāvēt materiālus ar dabīgiem siltuma avotiem un dabīgu ventilāciju, kurus pilnīgi ierobežo dabiskie apstākļi un kuriem ir maza ražošanas jauda. Attīstoties ražošanai, tos pakāpeniski aizstāj ar mākslīgi kontrolējamiem siltuma avotiem un mehāniskās ventilācijas un sausināšanas metodēm.

Mūsdienu evolūcija

Mūsdienu žāvētāji sāka izmantot fiksētas gultas žāvētājus, kas darbojas ar pārtraukumiem. 19. gadsimta vidū tuneļu žāvētāju izmantošana iezīmēja žāvētāju attīstību no periodiskas darbības uz nepārtrauktu darbību. Rotējošā cilindra žāvētājs panāk labāku granulēto materiālu sajaukšanu un uzlabo žāvēšanas spēju un izturību. Dažas nozares ir izstrādājušas nepārtrauktas darbības žāvētājus, kas atbilst nozares prasībām, piemēram, veļas žāvētājus tekstilizstrādājumu un papīra rūpniecībā.

20. gadsimta sākumā piena ražošanā tika izmantoti smidzināšanas žāvētāji, nodrošinot jaudīgus instrumentus šķidru materiālu liela mēroga žāvēšanai. Sākot ar 1940. gadu, attīstoties fluidizācijas tehnoloģijai, viens pēc otra ir parādījušies augstas stiprības, augstas efektivitātes fluidizētās gultas un gaisa plūsmas žāvētāji. Saldēšanas sublimācijas, radiācijas un dielektriskie žāvētāji nodrošina jaunus līdzekļus īpašu prasību izpildei. 60. gados tika izstrādāti tālu infrasarkanie un mikroviļņu žāvētāji.

https://www.heczb.com